Orģinalitātes trūkums mūsdienās ir bieži apspriesta tēma datorspēļu jomā. Tiešām, ja tā padomā, mums jāsamierinās ar tādiem spēļu klasikas kā “Quake”, “Command & Conquer”, “Tomb Raider” kloniem. Par šādām spēlēm ir viegli stāstīt, izmantojot formulu “viss šajā spēlē ir kā “X” , tikai a, b un c ir mazliet savādāk”, un to spēlēšanai noder pieredze, kas gūta, spēlējot citus šāda tipa spēļukus. Taču laiku pa laikam (tiesa, reti) iespējams uzspēlēt kādu spēli, kurā mēģināts radīt ko radikāli jaunu, piedāvājot oriģinālus risinājumus un idejas, tādējādi kļūstot par paraugu pēcgājējiem. Gluži kā “konceptauto” modeļi, kas visbiežāk tā arī nekļūst par plaši izmantotiem modeļiem, bet kuru novatoriskie risinājumi iedvesmo citus ražotājus. Šobrīd datorspēlmaņi saņem iepriekš daudz reklamēto un tāpēc ļoti gaidīto spēli “Trespasser”.

Realitāte kā pašmērķis? Lai jūs nemulsina attēlu līdzība ar pirmās personas šaujamgabaliem, jo “Trespasser” nebūs jūsu kārtējais “Kveiks”. Būtībā “Trespasser” projekts jau no paša sākuma ir bijis ambiciozs. Tika solīta spēlēs vēl neredzēta realitātes ilūzija gan fizikas likumu, gan vizualizācijas ziņā. Šobrīd redzamais galarezultāts ir ļoti interesants, tomēr ikkatram 3D simulāciju fanam iesaku atturēties no vilinājuma iegādāties šo spēli. Sakot “interesants”, es vairāk domāju spēlē realizētās tehnoloģijas, nevis to, ka pati spēlēšana būtu interesanta vai aizraujoša. “Trespasser” sižets ir vienkāršs: jūsu lidmašīna avarē uz salas, kura, kā par nelaimi, ir tā pati “Jurrasic Park II” filmā redzētā, tātad tur čum un mudž ģenētiski kultivēti dinozauri, un jūsu vienīgā kvēlā vēlme ir tikt prom no šīs pārāk eksotiskās vietas. “Trespasser” tiešām demonstrē nebijušu līmeni simulētās pasaules fizikālo likumsakarību jomā. Atšķirībā no “klasiskajām” 3D spēlēm, “Trespasser” gandrīz nekas nav predefinēts: vides objekti savstarpēji mijiedarbojas tāpat kā reālajā pasaulē, pakļaujoties berzes, inerces, gravitācijas un citiem likumiem. Tas viss darbojas diezgan labi, ja neskaita to, ka viss notiek uzkrītoši palēninātā tempā un laiku pa laikam rodas kļūdas vides mijiedarbībā. Teorētiski, tā būtu pateicīga bāze aizraujošai spēlei, taču “Trespasser” veidotāji, šķiet, pirmām kārtām ir rēķinājušies ar tehnoloģijas progresu, tāpēc vērojams drosmīgs novatorisms arī citos spēles aspektos.

Vadība. Ja kāds vēl joprojām domā, ka “Quake” ieviestais mouselook paņēmiens brīvai skatīšanās virziena maiņai ir sarežģīts, nemaz nemēģiniet spēlēt “Trespasser”. Šajā spēlē radītas vēl papildus vairākas brīvības pakāpes jūsu “ķermenim”. Bez ierastā, no kustības virziena neatkarīgā redzes virziena “Trespasser” vēl ir nepieciešams vadīt jūsu rokas (par laimi, tikai vienas) un arī delnas kustības. Tas ir tieši tik biedējoši sarežģīti, kā izklausās, lai gan ar laiku to var ietrenēties. Tomēr tās vēl nav visas problēmas: priekšmetu (piemēram, ieroča) paņemšana rokā arī fiziski ir jāizpilda, jo tas nenotiek automātiski kā “parastajās” 3D spēlēs. Liels paldies programmētājiem, jo, lai paņemtu ko nebūt rokās, spēlētājiem tomēr nav jākontrolē atsevišķu pirkstu kustības. Šī sistēma, protams, ir interesanta, taču pagaidām tā rada pietiekami daudz problēmu, pat ja jums ir izdevies pāradresēt savus ikdienas kustību refleksus dažādām tastatūras taustiņu kombinācijām. Piemēram, ja jūsu virtuāli izstieptā roka ar pistoli saduras ar kādu šķērsli, ierocim ir tendence izkrist no tās. Tas, protams, rada amizantas situācijas, cīnoties ar kādu dinozauriņu, jo spēlētājs atskārš, ka rokās nekā nav. Viņš palūkojas apkārt, ierauga nokritušo ieroci, pietupjas, izstiepj roku tā virzienā, satver to… Pareizi, pa to laiku no viņa visticamāk jau ir nokosts diezgan ievērojams gabals. Protams, kaut kā jau 3D spēļu kontroles sistēmas ir jāattīsta, taču diez vai šādiem papildinājumiem ir kāda jēga, neizstrādājot atbilstošas informācijas ievadierīces - virtuālos cimdus vai ko tamlīdzīgu.

Grafika. Arī šajā ziņā ir jādod neviennozīmīgs vērtējums. “Trespasser” nebūt nav visskaistākā spēle pasaulē. Daudz kas modelētajā vidē izskatās parupjš un ne visai pievilcīgs, ļoti kaitinoša ir virsmu tekstūru detalizācijas līmeņu maiņa atkarībā no attāluma līdz noteiktam objektam. Tomēr jāatzīst, ka ir radīta diezgan ticama tropiskas salas gaisotne ar daudzām dažādu veidu palmām, krūmiem un citiem zaļumiem. Grafisko paātrinātāju uzturēšana spēlē tika iebūvēta salīdzinoši vēlu spēles izstrādes procesā, un tas ir jūtams, jo izmantotās tekstūras ir diezgan neizteiksmīgas un dažviet pat nav filtrētas. Turklāt spēles darbība risinās nepietiekami ātri pat šobrīd jaudīgākajos datoros ar Voodoo2 vai modernākajiem AGP grafiskajiem paātrinātājiem (uzturēts Direct3D standarts). Starp citu, “Trespasser” ir viens no tiem gadījumiem, kad publicētie agrīnie attēli no topošās spēles izskatījās daudz labāk nekā tie, kas redzami pabeigtajā versijā. Jādomā, ka vizuālā kvalitāte izstrādes gaitā ir upurēta par labu spēles ātrumam, bet tā arī nesasniedzot neko izcilu nedz vienā, nedz otrā ziņā.

“Trespasser” veidotāji ir centušies attīstīt telpisko spēļu tehnoloģiju, bet iespējams, ka vienkārši radījuši šo spēli nedaudz par ātru, pirms sava laika. Katrā ziņā, tajā ir interesantas un svaigas idejas, bet šobrīd prātā nāk kaut kas par pirmo kucēnu slīcināšanu…

Izgatavotājs: Dreamworks Interactive
Izplatītājs: Electronic Arts
Sākumlapa: http://www.trespasser.com/
Mans vērtējums: Sasteigta revolūcija?